"Es gaidīju, ka mīlēšu viņu no pirmās sekundes, kad viņa piedzims. Tā nebija...
Lai starp mums izveidotos patiesa saikne pagāja vairāki mēneši. Tagad viņu mīlu vairāk, nekā vārdiem iespējams izskaidrot."
"Es biju šokā par citu cilvēku un īpaši citu māmiņu nosodījumiem - tiku kaunināta, lai ko arī darītu. Es jutu nosodījumu, kad turēju savu bērnu restorānā un dzēru kokteili, kaut arī nebaroju bērnu ar krūti, nosodījumu, kad pieminēju kopā gulēšanu, nosodījumu par to, ka vēlējos ātrāk atgriezties darbā... saraksts ir nebeidzams.
Tikmēr pret manu vīru izturējās kā pret "gada labākā tēva" balvas ieguvēju, ja viņš kādreiz nomainīja bērna autiņbiksītes."
"Nezināju cik ļoti tas ietekmēs manu seksualitāti. Ne tikai man nācās sadzīvot ar milzu hormonālām izmaiņām, bet arī mana vēlme pēc seksa pazuda kā melnajā caurumā. Bet, kad es atguvu savu libido, bija pilnībā izmainījies tas, kas un kurš man patika!
Bieži dzirdu, ka cilvēki sūdzas, ka bērni sabojā seksuālo dzīvi, bet es domāju, ka drīzāk neviens nepalīdz apgūt jaunās seksuālās vēlmes un vajadzības."
"Biju pārsteigta par to, cik ātri mēs pielāgojamies pretīgām lietām. Pirms bērna piedzimšanas es jau rīstījos tikai pieminot vemšanu. Bet, kad mans mazais sāka ēst īstu ēdienu un viņam parādījās briesmīgs rīstīšanās reflekss, man pat ar rokām ķert viņa vēmekļus kļuva par parastu ikdienas lietu!”
"Domāju, ka mans otrais bērns būs precīza mana pirmā bērna kopija un ka audzināt otro būs daudz, daudz vieglāk, jo visu jau zinu. Taču mani bērni ir tik atšķirīgi, ka tas nebeidz mani pārsteigt! Un pieeja katram arī ir nepieciešama atšķirīga"