Un seksīgiem elpošanas vingrinājumiem, lai gatavotos dzemdībām;
Un romantiskiem plāniem par to, kā viņš pieskatīs mazulīti, kamēr Tu katru dienu nodarbosies ar jogu un meditācijām.
Līdz brīdim, kad ir pagājušas 10 dienas pēc dzemdībām;
Tu joprojām asiņo un esi izmirkusi savā pienā;
Hormonu vētras un miega trūkums līdzinās braukšanai amerikāņu kalniņos;
Un Tavs partneris, dodoties mājās no pārtikas veikala, aizmirst nopirkt Tev kārumu.
Un Tu pazaudē pēdējo pamatu sev zem kājām;
Tā, ka sāc ārdīties;
Ka sāc liet asaras vannas istabas izlietnē;
Ka sāc nolādēt viņa māti;
Ka sāc prātot, kā vispār varēji plānot pēcnācējus kopā ar kādu, kurš spēj uz tik neiedomājamu egoismu.
Un tad, kad šī emociju vētra ir norimusi un esi paēdusi - Tu saproti:
Jūs esat tikai divi miega izbadējušies, noguruši cilvēki, kuri cenšas būt par glābšanas plostu viens otram;
Jūs grimstat pārguruma un stresa dzīlēs;
Jūs tikai cenšaties nenoslīkt, kamēr, kā vien mākat, rūpējaties par trauslāko, vērtīgāko būtni - jūsu mazulīti;
Ir grūti!
Mēs neesam radīti, lai to darītu vieni;
Mums nav paredzēts atrasties okeāna vidū, mazā glābšanas laiviņā un bez kompasa;
Pat mīlošākās, stabilākās partnerattiecības var nogrimt zem smaguma, kurš rodas darbojoties izdzīvošanas režīmā, vienlaikus cenšoties iemācīties, ko nozīmē - būt vecākiem.
Ja jaunajā lomā jūties apjukusi;
Ja jūti, ka slīksti netīrās veļas kalnos un savā pienā;
Ja izdzīvo no saldētavas picām, aukstas kafijas un trīs stundām miega;
Ja pielaužas nelaipnas domas par personu, ar kuru esi izvēlējusies kļūt par vecākiem;
Ja Tevi tracina, ka partneris nevar nomierināt mazuli vai atcerēties Tev nopirkt kārumus vai izprast to ko jūti un kam ej cauri;
Atceries!
Tu neesi viena!
Kļūs vieglāk!
Tev jādod sev laiks!